Antra Grandovska
Radoša personība, māksliniece; gleznošanas meistarklases apmeklē kopš 2024. gada janvāra:
“Manī ir tik daudz prieka, pateicības un laimības jūtu, ka vienā atsauksmē tās neietilpināt! Pirmās glezniņas iesāku 2024. gada janvārī, pēc tam salauzu labo roku, bet turpināju gleznot. Gleznoju ar kreiso, ar abām rokām, pēcāk – pieturot lauzto roku ar otru… Cik šajās gleznās daudz emociju! Mani joprojām pārņem liela laimes izjūta, uz tām paskatoties! Pat asaras laužas ārā. Ceļojums ir turpinājies visās pārējās gleznās. Uz katru veroties, sajūtu, ka esmu uzgleznojusi sevi.
Paldies māksliniecei par to, ka viņa mūs nepārtraukti iedrošina, sakot, ka neko nav iespējams sabojāt. Tad saproti, ka patiesībā arī dzīvē sabojāt nevari neko! Zita ir dziļš cilvēks un izprot bez vārdiem, tāpēc man ir viegli pie viņas gleznot. Kad blakus ir brīnišķīgs skolotājs un mākslinieks, kurš redz gleznu arī no plašākas un no praktiskās puses – tas ir milzīgs atbalsts. To varētu salīdzināt ar sportu – tik ļoti svarīgi, lai treneris pateiktu: “Tu vari! Aiziet!!!” Paldies Zitai par to, ko viņa dara! Jo vairāk cilvēku viņa pulcina, jo brīnišķīgāka šī pasaule kļūst.”
Inga Laurīte
Sociālā aprūpes centra “Zemgale” radošo pulciņu audzinātāja, gleznošanas meistarklases apmeklē kopš 2023. gada decembra:
"Satikšanās ar Zitu ir mainījusi manu dzīvi – tagad pavisam citādi skatos uz gleznošanu, kas man agrāk šķita nesasniedzama un sarežģīta. Par to paldies jāsaka manai meitai Lindai un draudzenei Amandai – viņas mani, neko nesakot, pieteica uz meistarklasi. Ja man agrāk kāds būtu apgalvojis, ka cilvēks, kurš neprot zīmēt, spēj gleznot, es tam neticētu. Tagad redzu, ka tas ir iespējams!
Tikšanos ar mākslinieci un pārējām meitenēm gaidu ar lielu prieku; būšana kopā ir kaut kas īpašs. Šad un tad – reizēs, kad nepadodas tā, kā gribētos, vai dienas laikā sakrājies stress – gleznās izlieku visas savas emocijas. Dažkārt vienkārši plūstu un izbaudu kopā būšanu. Katra nodarbība ar kaut ko atšķiras, un es esmu bezgalīgi priecīga par to, ka mums ir Zita un viņas meistarklases."
Paula Jansone
Audiologopēde, gleznošanas meistarklases apmeklē kopš 2024. gada jūlija:
"Mākslinieces Zitas Vēveres darbus un izjusto gleznojuma rokrakstu pirmoreiz ieraudzīju viņas izstādē Jelgavā (Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī). Izstādē lasot aprakstu par viņu, pie sevis nodomāju: “Kaut man kādreiz būtu dūša atsākt pašai gleznot! Varbūt uzrunāt šo sievieti kā radošo mentori?...” Tik spēcīgs bija pirmais iespaids par Zitas radīto. Viņas gleznās ir daudz spilgta gaišuma un dzīvīga reālisma, kas nespēj atstāt vienaldzīgu.
Satiekot Zitu dzīvē un kļūstot par viņas audzēkni, gleznošanas laikā pieredzu neizmērojamu klātesamību. Tas rezultējas ar patiesi patīkamu mijiedarbību, kurā Zita mani izjūt un ļauj, lai notiek apgūšanas process. Tajā es noticu sev, noticu, ka varu. Un ar katru reizi varu arvien vairāk – būt es pati.
Paldies par iespēju tikt sev tuvāk!"
Ingrīda Rudziša
Mediķe, gleznošanas meistarklases apmeklē kopš 2024. gada janvāra:
“Nākot uz meistarklasēm, esmu sastapusi un iepazinusi fantastiskus cilvēkus.
Pašas Zitas gleznas ir košu krāsu pilnas, un arī man viņa iemācījusi tās saskatīt. Gleznās, ko radām pie viņas, jūtams krāsu bagātīgums. Reizēm viņa pienāk, parāda, iesaka, un viņas otas pieskāriens darbus gluži vai atdzīvina!
Cilvēki man teikuši, ka es taču varētu gleznot mājās, kāpēc eju uz nodarbībām… Jā, man ir savas krāsas un visi pārējie materiāli, un tomēr – tas nav tas! Arī gaisotne, kurā gleznojam, ir īpaša, un mājās to nedabūt.”